Valdes locekļa atbildība par nerīkošanos kā krietnam un rūpīgam saimniekam

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes locekļi un dalībnieki un akcionāri neatbild par sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības saistībām, taču tas nenozīmē, ka valdes locekļi personīgi ne par ko neatbild.

Cits Komerclikuma noteikums – 169.panta pirmā daļa nosaka, ka valdes loceklim savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Ja valdes loceklis nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un viņa vainas dēļ ir radušies zaudējumi, viņš ir personīgi atbildīgs.

KONFIDENCIĀLA UN PROFESIONĀLA PALĪDZĪBA VALDES LOCEKĻIEM

  

Ja jums ir nepieciešama palīdzība, lai izlemtu kā pareizi rīkoties, vai lai aizstāvētos pret administratora celtajām prasībām, rakstiet juristi@companydebt.lv vai zvaniet uz telefonu 29161925.

Ko nozīmē jēdziens “krietns un rūpīgs saimnieks”?

 

Kas ir krietns un rūpīgs saimnieks, ir plašs un nenoteikts jēdziens, tāpēc, ko šis jēdziens nozīmē, ir jāizlemj, ņemot vērā katras konkrētās situācijas apstākļus. To ir atzinusi Augstākā tiesa:

“Komerclikuma 169.pantā lietotie jēdzieni „kā krietns un rūpīgs saimnieks” ir atklāti (nenoteikti juridiskie) jēdzieni jeb ģenerālklauzulas, kuru satura konkretizācija atstāta tiesību piemērotāja ziņā. Tiesību normas atvērtība ļauj meklēt individuālas lietas taisnīgāko risinājumu. Piemērojot šos jēdzienus, tiesas uzdevums ir piepildīt tos ar juridiski nozīmīgu saturu, spriedumā atspoguļojot izdarīto secinājumu pamatojumu, t.i., tiesai jāargumentē, kādi tiesību palīgavoti (ārpus tiesību normām esoši avoti, piemēram, morāle, sociālās vērtības, lietu dabiskā kārtība u.tml.) ņemti vērā, konkretizējot normā ietvertā jēdziena saturu, un jāatklāj, kā tas ietekmējis nodibināto strīda apstākļu juridisko kvalifikāciju.” (LR Augstākās tiesas 2014.gada 27.maija spriedums lietā Nr. SKC-102/214)

Tas nozīmē, ka neviens precīzi neatbildēs un arī nemaz nevar atbildēt, ko nozīmē “krietns un rūpīgs saimnieks”. Katrā konkrētajā situācijā tas var nozīmēt kaut ko citu, viena un tā pati darbība dažādos gadījumos var tik dažādi novērtēta

Tomēr tiesu praksē ir izveidojušies pamatprincipi, pēc kuriem tiesas vadās, piemērojot šo likuma noteikumu. Vienkāršiem vārdiem sakot, valdes loceklis nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, ja valdes locekļa rīcība ir:

likuma pārkāpums (pat ja tas ir ekonomiski izdevīgi sabiedrībai),

- uzņēmumam ekonomiski neizdevīga rīcība (pat ja tā ir likumīga darbība).

 

Piemēram, ja uzņēmums ir mēģinājis samazināt nodokļu maksājumus, deklarējot fiktīvus darījumus, Valsts ieņēmumu dienests to auditā ir noskaidrojis un tāpēc uzņēmumam ir jāmaksā papildus soda naudas, kavējuma procenti vai administratīvais sods, no valdes locekļa personīgi var prasīt šīs izmaksas kā zaudējumu atlīdzību, tāpēc ka valdes loceklis nav rīkojies likumīgi. Jebkādi ieguvumi no šādas rīcības, piemēram, ka kopumā šāda nodokļu samazināšana ir bijusi izdevīga, nevar būt attaisnojums, kas ļauj rīkoties pretēji likuma prasībām.

 

Labs piemērs ekonomiski neizdevīgai, taču likumīgai rīcībai ir aizdevumu došana. Aizdot naudu ir likumīga rīcība, taču bieži šādai rīcībai no uzņēmuma redzes punkta nav nekāda ekonomiskā izdevīguma, un, ja aizdevums nav nodrošināts, šāda rīcība ir riskanta.  

 

Parasti administratori nepievērš uzmanību un nevērtē darījumus, kas nekādi neatšķiras no citiem līdzīgiem uzņēmuma darījumiem, ja vien tie vai nu nav acīmredzami neizdevīgi uzņēmumam vai attiecīgā darījuma partneris ir saistīta persona vai uzņēmums. Piemēram, administrators prasīs valdes loceklim pierādīt, ka pakalpojumi, kas pirkti no uzņēmuma īpašniekam piederoša cita uzņēmuma, bija nepieciešami un par šiem pakalpojumiem nav samaksāts par daudz.

   

   

Prasības var celt tikai tad, ja ir radušies zaudējumi

 

Pret valdes locekli var celt prasību par rīcību, kas nav krietna un rūpīga saimnieka rīcība, tikai tad, ja valdes locekļa rīcības rezultātā juridiskajai personai ir radušies zaudējumi. Nav svarīgi, vai uzņēmums ir jau šīs rīcības rezultātā zaudējis naudu, vai šīs rīcības rezultātā vēl nauda nav samaksāta, bet ir radies pienākums maksāt naudu (ir radies jauns kreditors vai kreditora prasījuma summa ir palielinājusies), vai ir radies kāds cits pienākums, vai vērtību ir zaudējusi uzņēmuma manta. Nav arī svarīgi kā šī rīcība atspoguļojas grāmatvedības dokumentos vai finanšu pārskatā.

Piemēram, ja uzņēmums ir aizdevis naudu, un aizdevums nav atmaksāts, zaudējumi uzņēmumam jau ir, neskatoties uz visiem citiem apstākļiem, un no valdes locekļa personīgi var prasīt samaksāt visu aizdevuma summu. Bet, ja aizdevums ir atdots, zaudējumi uzņēmumam nav un pret valdes locekli prasības nevar celt, pat ja aizdevuma došana bija riskanta un nebija nepieciešama uzņēmuma darbībai.

   

  

Prasības var celt tikai piecu gadu laikā pēc zaudējumu rašanās brīža

Prasījumi pret valdes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas, t.i. valdes loceklis atbild tikai par tādu darbību, kuras rezultātā zaudējumi radušies pēdējos piecus gadus. Ja zaudējumi radušies agrāk kā pirms pieciem gadiem, pret valdes locekli vairs prasības nevar celt.

 

  

Ko darīt?

NEPAREIZI ir pirms maksātnespējas procesa NEDARĪT NEKO, un cerēt, ka administrators necels prasības. Administrators ir valsts amatpersona, un bieži, lai izvairītos no nepatikšanām (pārmetumiem par pienākumu nepildīšanu), administratori ir spiesti celt pat ne īpaši labi pamatotas prasības un pat tad, ja jau iepriekš ir zināms, ka naudu no valdes locekļa piedzīt nevarēs.

Visdrošākais un vienkāršākais RISINĀJUMS ir vienmēr rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam – nepārkāpt likumu noteikumus un neveikt nevienu darbību, par kuras atbilstību uzņēmuma interesēm var rasties šaubas.

Ja uzņēmumam jau ir finansiālas problēmas un draud maksātnespējas process, RISINĀJUMS ir izdarīt “mājasdarbu” -  ar jurista palīdzību noskaidrot, kādas prasības pret valdes locekli būs iespējams celt maksātnespējas procesā, un izdarīt visu iespējamo, lai šīs prasības nevarētu celt vai prasību celšanas sekas būtu pēc iespējas mazāk finansiāli sāpīgas. Pieredzējis jurists gandrīz vienmēr var ieteikt vairāk vai mazāk drošus un finansiāli izdevīgus risinājumus, izskaidros risinājumu sekas un ar tiem saistītos riskus. 

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Konfidenciāla un uzticama konsultācija par valdes locekļu atbildību maksātnespējas procesā. Mēs varam palīdzēt. Rakstiet juristi@companydebt.lv vai zvaniet uz telefonu 29161925.

© Inese Rimdžus, 2012-2020

Tālr. 29161925

juristi@companydebt.lv

Rīga, Elizabetes 2-320