Kriminālatbildība par uzņēmumu parādu nemaksāšanu

kriminālatbildība par uzņēmuma parādu nemaksāšanu

Kriminālatbildība parasti ir tikai par tādām darbībām, kuras jebkurš cilvēks uzskata par negodprātīgu un nepareizu rīcību. Tāpēc, ja vien valdes loceklis rīkojas atbilstoši likumam un godprātīgi, kriminālatbildībai valdes loceklim par uzņēmuma parādu nesamaksāšanu nevajadzētu draudēt.

Diemžēl tiesu prakse krimināllietās ir tāda, kas atsevišķos gadījumos ļauj notiesāt valdes locekļus par uzņēmuma parādu nemaksāšanu arī tad, ja valdes loceklis ir rīkojies godprātīgi un atbilstoši likuma prasībām.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par kriminālatbildību par parādiem, lasiet tālāk.

NEPIECIEŠAMA PALĪDZĪBA KRIMINĀLPROCESĀ?

Ja jūsu kreditori draud vērsties policijā vai jau ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar jūsu uzņēmuma parādiem, rakstiet juristi@companydebt.lv vai zvaniet uz telefonu 29161925. Mēs varam palīdzēt.

Civiltiesisku darījumu nepildīšanu var atzīt par noziegumu - krāpšanu vai piesavināšanos

 

Krimināltiesībās ir atzīts, ka civiltiesisku līgumu nepildīšana var būt noziegums

"Veicot krāpnieciskās darbības, vainīgās personas bieži izmanto civiltiesiskos instrumentus – rakstveidā, mutiski vai konkludenti slēdz līgumus vai veic darbības, kas ārēji izskatās kā likumīgi darījumi. Darbības, kas no krimināltiesiskā viedokļa ir atzīstamas par krāpnieciskām, no civiltiesiskā vai komerctiesību pozīcijas var tikt vērtētas kā līgumsaistību nepienācīgi izpilde, izvairīšanās no saistību izpildes utt." Latvijas Republikas Augstākā tiesa, Tiesu prakse lietās par krāpšanu, 2008/2009".

Nekur nav noteiktas skaidras robežas starp noziegumu un darījumu nepildīšanu. Policija, prokuratūra un tiesa bieži arī nemaz nevērtē iemeslus (kaut gan to būtu jādara), kāpēc darījumi netika pildīti, tāpēc pie kriminālatbildības tiek saukti uzņēmumu valdes locekļi arī gadījumos, kad darījumi nav izpildīti no valdes locekļu neatkarīgu iemeslu dēļ, kas bieži ir tieši naudas trūkums.  

 

Jebkuram uzņēmējam ir zināms, ka nauda, ko saņem uzņēmums, pieder uzņēmumam. Nauda netiek iezīmēta kā paredzēta kādam konkrētam kreditoram, tā nav jāglabā priekš šī attiecīgā kreditora, un uzņēmums savu naudu drīkst novirzīt jebkuru maksājumu veikšanai. Tomēr bieži policijai, prokuratūrai un krimināllietu tiesnešiem par to ir ļoti atšķirīga izpratne, proti, viņi uzskata, ka gadījumos, kad naudai vai mantai var atrast tiešu sasaisti ar attiecīgo kreditoru, uzņēmumam konkrēto naudas summu ir jāglabā konkrētajam kreditoram un to nedrīkst tērēt citām uzņēmuma vajadzībām. Ja uzņēmums šo naudu nevar samaksāt attiecīgajam kreditoram, to automātiski, neņemot vērā un nevērtējot iemeslus, kuru dēļ nauda nav samaksāta kreditoram, uzskata par piesavināšanos vai krāpšanu. Tas pat nonāk līdz tādam absurdam, ka par noziegumu tiek uzskatīta rīcība, kad uzņēmums nemaksā saviem kreditoriem, bet tā vietā samaksā nodokļus, bet tajā pašā laikā kreditoru parādu samaksa vienlaicīgi nemaksājot nodokļu parādus tiek uzskatīta par izvairīšanos no nodokļu samaksas.

Lai atzītu šādu parādu nemaksāšanu par noziegumu, nav vajadzīgs, lai valdes loceklis tiešā vai netiešā veidā pats no tā kaut ko iegūtu (naudu, mantu vai kādu citu labumu). Piemēram, ja tūrisma firmai tūrists ir samaksājis naudu par ceļojumu, bet tūrisma firma finansiālo problēmu dēļ to nav samaksājusi tālāk to pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina attiecīgo pakalpojumu, tiek uzskatīts, ka valdes loceklis ir izdarījis noziegumu – piesavinājies naudu vai izdarījis krāpšanu, nevērtējot nekādus citus apstākļus un naudas nemaksāšanas iemeslus.

Nereti valdes locekļi tad, kad uzņēmumam trūkst naudas visu parādu samaksai un kreditori ir neapmierināti, sola kreditoriem samaksāt un sniedz kreditoriem nepatiesu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli. Tomēr jebkura šāda rīcība vēlāk var tikt iztulkota kā kreditora maldināšana, viltus vai informācijas slēpšanu (kas ir obligāts priekšnoteikums, lai sauktu pie kriminālatbildības par piesavināšanos vai krāpšanu). Daudz pareizāk ir sniegt patiesu informāciju - informēt kreditorus, ka uzņēmumam ir radušās finansiālas problēmas, un parādi netiek maksāti naudas trūkuma dēļ.

   

Parasti kriminālprocesi pret valdes locekļiem par krāpšanu vai piesavināšanos netiek ierosināti, ja uzņēmums formāli, likumā noteiktajā kārtībā atzīst, ka tam ir finansiālas problēmas, kas neļauj samaksāt visus parādus, t.i. uzsāk juridiskās personas maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu.

Citu rēķinu apmaksa laikā, kad uzņēmumam ir nodokļu parādi, ir izvairīšanās no nodokļu samaksas

Augstākā tiesa 2020.gada 22.maija lēmumā lietā Nr. 15830014115, SKK-17/2020 ir pateikusi, ka citu maksājumu veikšana laikā, kad uzņēmumam nav naudas nodokļu samaksai, ir noziegums - izvairīšanās no nodokļu samaksas:

“Turklāt nodokļu nomaksai ir prioritāra nozīme, un vienīgais izņēmums no šī nosacījuma attiecināms uz darbinieku prasījumiem atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumiem atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu. Atbilstoši minētajam likuma regulējumam atzīstams, ka sabiedrības intereses saņemt budžetā nodokļu maksājumus laikus un pilnā apjomā prevalē pār indivīda interesēm komercdarbības nodrošināšanā ..”

Tomēr kriminālatbildības uzņēmuma valdes locekļus var saukt tikai tad, ja nodokļu parāda apmērs sasniedz 50 minimālās mēnešalgas

Krimināllietās no valdes locekļiem piedzen uzņēmuma nesamaksātos parādus

Krimināllietās uzņēmuma valdes locekļiem ne tikai piespriež sodu, bet arī piedzen no viņiem nodarītos zaudējumus, tāpēc gadījumos, kad valdes loceklis tiek saukts pie kriminālatbildības, no valdes locekļa personīgi kā zaudējumu atlīdzību piedzen arī kreditoriem nesamaksātos parādus vai nodarītos zaudējumus vai uzņēmuma nesamaksātos nodokļus

Zaudējumus, kas piedzīti ar spriedumu krimināllietā, nevar dzēst fiziskās personas maksātnespējas procesā.

  

Ko darīt?

Kriminālatbildība ir nopietnāka atbildība par civiltiesisko un tai ir daudz smagākas sekas, pat cietumsods, tāpēc valdes locekļiem nevajag cerēt uz labāko, bet izdarīt visu iespējamo, lai policija nevarētu uzsākt kriminālprocesu par parādu nemaksāšanu:

  • pārtraukt veikt saimniecisko darbību, ja ir parādi, ko nevar samaksāt,

  • kā pirmos maksāt nodokļu parādus un tos parādus, kam ir tieša saistība ar konkrētu kreditoru,

  • nedot kreditoriem neizpildāmus solījumus par parādu samaksu un neslēpt no kreditoriem uzņēmuma slikto finansiālo stāvokli,

  • nekavējoties un pareizi rīkoties, ja kāds no kreditoriem ir iesniedzis iesniegumu policijā, tai skaitā lūgt palīdzību advokātam, kam ir pieredze tieši ar ekonomiskajiem noziegumiem,

  • pēc iespējas ātrāk uzsākt maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu.

NEPIECIEŠAMA PALĪDZĪBA KRIMINĀLPROCESĀ?

Ja jūsu kreditori draud vērsties policijā vai jau ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar jūsu uzņēmuma parādiem, rakstiet juristi@companydebt.lv vai zvaniet uz telefonu 29161925. Mēs varam palīdzēt.