Par saimnieciskās darbības turpināšanu laikā, kad uzņēmumam ir nodokļu parādi, draud kriminālatbildība

2020.gada 15.septembris

 

Augstākā tiesa ir pateikusi, ka citu maksājumu veikšana laikā, kad uzņēmumam ir nodokļu parādi, ir izvairīšanās no nodokļu samaksas, par ko juridiskās personas valdes locekļiem draud kriminālatbildība.

 

ĪSUMĀ:

   

- Augstākā tiesa viennozīmīgi ir pateikusi, ka nodokļi ir prioritāri maksājumi, un vienīgi darba algas drīkst izmaksāt pirms nodokļu samaksas.

   

- Valdes locekļus var saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu samaksas tikai tad, ja uzņēmuma nodokļu parāds ir lielāks kā 50 minimālās mēnešalgas.

  

- Būtībā Augstākās tiesas lēmums aizliedz veikt komercdarbību faktiskās maksātnespējas stāvoklī.

  

- Ar spriedumu krimināllietā no valdes locekļiem personīgi piedzen nodokļu parādus, kurus uzņēmums ir palicis parādā valstij.

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.

 

Augstākā tiesa viennozīmīgi ir pateikusi, ka nodokļi ir prioritāri maksājumi, un vienīgi darba algas drīkst izmaksāt pirms nodokļu samaksas

 

Augstākā tiesa 2020.gada 22.maija lēmumā lietā Nr. 15830014115, SKK-17/2020 ir pateikusi:

“Turklāt nodokļu nomaksai ir prioritāra nozīme, un vienīgais izņēmums no šī nosacījuma attiecināms uz darbinieku prasījumiem atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumiem atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu. Atbilstoši minētajam likuma regulējumam atzīstams, ka sabiedrības intereses saņemt budžetā nodokļu maksājumus laikus un pilnā apjomā prevalē pār indivīda interesēm komercdarbības nodrošināšanā ..”

 

Valdes locekļus var saukt pie atbildības, tikai tad, ja uzņēmuma nodokļu parāds ir lielāks kā 50 minimālās mēnešalgas

 

Pie kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu samaksas saskaņā ar Krimināllikuma 218.pantu var saukt tikai tad, ja valstij vai pašvaldībai ir nodarīti zaudējumi lielā apmērā, t.i., ja nodokļu parāds sasniedz lielus apmērus. Saskaņā ar likumu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” zaudējumi ir liela apmēra, ja nodokļu parāda summa nav bijusi mazāka par 50 attiecīgajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

 

Šis likuma noteikums riskantā situācijā nostāda tieši lielo uzņēmumu valdes locekļus, jo lieliem uzņēmumiem nodokļu parāds piecdesmit minimālo mēnešalgu apmērā var izveidoties ļoti ātri.

 

Būtībā Augstākās tiesas lēmums aizliedz veikt komercdarbību faktiskās maksātnespējas stāvoklī

 

Pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu samaksas nesauc par nodokļu nemaksāšanu, kuras iemesls ir naudas trūkums. Pie atbildības valdes locekļus var saukt tikai tad, ja uzņēmumam ir nauda, bet tas šo naudu tērē citiem mērķiem, nevis nodokļu parāda un darba algu samaksai.

 

Spriedumā kā pamatojums saukšanai pie kriminālatbildības ir norādīts: “No minētajiem kontu izrakstiem redzams, ka SIA „[Nosaukums A]” laikā, kad bija jāveic nodokļu nomaksa valsts budžetā, bija finanšu līdzekļi, kurus [pers. A] nenovirzīja nodokļu nomaksai, bet rīkojās ar tiem pēc saviem ieskatiem, par prioritāru uzskatot komercsabiedrības saimniecisko vajadzību apmierināšanu.”

 

Būtībā Augstākās tiesas lēmums par noziedzīgu nodarījumu atzīst saimnieciskās darbības veikšanu uzņēmuma faktiskās maksātnespējas stāvoklī, jo parasti saimnieciskās darbības turpināšana nav iespējama, ja uzņēmums neapmaksā rēķinus, piemēram, nemaksā nomas maksu, maksu par komunālajiem pakalpojumiem vai neiepērk saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās preces.

 

Un jāatceras, ka atsevišķos gadījumos tad, ja uzņēmums turpina saimniecisko darbību, jau iepriekš zinot, ka naudas trūkuma dēļ nevarēs samaksāt kreditoriem vai nevarēs izpildīt citas savas saistības, valdes locekļus var saukt pie atbildības arī par krāpšanu vai piesavināšanos.

 

Ar spriedumu krimināllietā no valdes locekļa personīgi piedzen uzņēmuma nesamaksātos nodokļu parādus

 

Visos gadījumos, kad valdes locekļus sauc pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu samaksas, nesamaksātos nodokļus piedzen no valdes locekļa personīgi kā zaudējumu atlīdzību.

Vēl finansiāli neizdevīgāku šo situāciju padara tas, ka zaudējumus, kas ir piedzīti ar spriedumu krimināllietā, fiziskās personas maksātnespējas procesā nevar dzēst.

 

 

Ko darīt?

 

Uzkrāt lielu nodokļu parādu un vienlaicīgi turpināt veikt saimniecisko darbību un maksāt citus maksājumus šobrīd vairs nedrīkst, jo tas uzņēmuma valdes locekļiem draud gan ar kriminālatbildību, gan ar personīgu atbildību par nesamaksātajiem nodokļu parādiem.

 

Ja uzņēmumam ir nodokļu parādi, ko tas nevar samaksāt, valdei ir vismaz jāaptur saimnieciskā darbība un jāpārtrauc veikt maksājumus citiem uzņēmuma kreditoriem, bet vispareizāk ir nekavējoties uzsākt uzņēmuma maksātnespējas procesu vai meklēt citus alternatīvus risinājumus finansiālajām problēmām.

NEPIECIEŠAMA KONSULTĀCIJA PAR NODOKĻU PARĀDU RISINĀJUMIEM?

Ja jūsu uzņēmums nevar samaksāt nodokļu parādus, un jūs vēlaties atrast piemērotāko risinājumu, mēs varam palīdzēt un sniegt atbildes uz visiem jūsu jautājumiem. Rakstiet juristi@companydebt.lv vai zvaniet uz telefonu 29161925.

Vairāk par parādu risinājumiem

Kāpēc par parādu problēmām jādomā savlaicīgi?

Tiesiskās aizsardzības process

Nodokļu parādu risinājumi

Kāds ir piemērotākais parādu risinājums?

Likvidācija

Juridiskās personas maksātnespējas process

© Inese Rimdžus, 2012-2020

Tālr. 29161925

juristi@companydebt.lv

Rīga, Elizabetes 2-320