parādu risinājumi

Kāpēc par parādu problēmām jādomā savlaicīgi?

Uzsākot uzņēmējdarbību, neviens negatavojas sliktākajam – ka uzņēmumam būs finanšu problēmas vai ka tam būs jāuzsāk maksātnespējas process. Un tas ir tikai dabīgi. Tomēr uzņēmējdarbība vienmēr ir riskanta. Lai pēc iespējas samazinātu savu personīgo risku, valdes locekļiem ir jāzina ne tikai kā veikt saimniecisko darbību un nopelnīt, bet arī kad un kā rīkoties, ja viss neiet kā plānots.

NEPIECIEŠAMA KONSULTĀCIJA PAR PARĀDU RISINĀJUMIEM?

Ja jums ir jautājumi par parādu problēmu risinājumiem un valdes locekļu atbildību, jūs varat saņemt atbildes uz visiem jautājumiem. Rakstiet juristi@companydebt.lv vai zvaniet uz telefonu 29161925.

Valdes locekļiem vienmēr jādomā par iespējamām finanšu problēmām

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes locekļi un dalībnieki un akcionāri neatbild par sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības saistībām, taču tas nenozīmē, ka valdes locekļi vai padomes locekļi personīgi ne par ko neatbild.

Ja valdes un padomes locekļu vainas dēļ ir radušies zaudējumi, viņi ir personīgi atbildīgi. Komerclikuma 169.pants, kas nosaka valdes locekļu atbildību, ir pavisam īss un nekonkrēts – valdes loceklim savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

Ja valdes loceklis nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, no viņa personīgi var prasīt zaudējumu atlīdzību par rīcību pēdējo piecu gadu laikā, un maksātnespējas procesos administratori un arī pats uzņēmums (parasti pēc valdes locekļu maiņas) to arī ļoti veiksmīgi dara (sk. Valdes locekļu atbildība par nerīkošanos kā krietnam un rūpīgam saimniekam).

Tā kā uzņēmējdarbība vienmēr ir riskanta un simtprocentīgi nekad nevar nodrošināties pret finanšu problēmām, vienīgais drošais risinājums valdes locekļiem ir nekad nedarīt neko tādu, kas ir pretrunā ar Komerclikuma noteikumu, kas prasa valdes loceklim rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

 

Par finanšu problēmām ir jādomā pēc iespējas savlacīgāk

Jo ātrāk sāk domāt par finanšu problēmām un to risinājumiem, jo labāk var šīm problēmām sagatavoties – pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas izdarīt visu, kas vēl ir iespējams un ko atļauj likums, lai uzņēmuma finanšu problēmas būtu pēc iespējas mazāk finansiāli un citādi neizdevīgas valdes locekļiem un dalībniekiem personīgi, un maksātnespējas procesā nevarētu celt prasības pret valdes locekļiem.

Finanšu problēmas var risināt arī citādi, ne tikai uzsākot maksātnespējas procesu, piemēram,  noslēdzot vienošanos ar kreditoriem par parāda samaksas kārtību, uzsākot tiesiskās aizsardzības procesu, vienojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parādu pakāpenisku samaksu, pārdodot uzņēmumam piederošo īpašumu vai piesaistot papildus finansējumu. Taču arī citos veidos finanšu problēmas ir vieglāk risināt tad, kad tās vēl nav lielas un ilgstošas. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu ir vieglāk pārliecināt piekrist tiesiskās aizsardzības procesa plānam, ja uzņēmums vēl strādā, nevis tad, kad uzņēmums vairākus mēnešus saimniecisko darbību nav veicis un ir atlaidis visus darbiniekus.

 

Pēdējais brīdis sākt risināt finansiālās problēmas – ja divus mēnešus nav samaksāts parāds

Sava uzņēmuma maksātnespējas procesa uzsākšana nav tiesība, tas ir PIENĀKUMS. Tiesības (nevis pienākums) prasīt maksātnespējas procesa uzsākšanu ir tikai kreditoriem, t.i., izvēles iespējas prasīt vai neprasīt uzsākt sava parādnieka maksātnespējas procesu (sk. Kreditora brīdinājums par maksātnespējas procesa uzsākšanu).

Maksātnespējas likums nosaka konkrētu termiņu, kad ir jāiesniedz maksātnespējas pieteikums – ja divus mēnešus juridiskā persona nav samaksājusi parādu, kam ir iestājies izpildes termiņš.

Ja valdes loceklis nepilda savus pienākumus, tai skaitā savlaicīgi neuzsāk maksātnespējas procesu, un šī pienākuma neizpildes rezultātā uzņēmumam ir radušies zaudējumi, pret valdes locekli var celt prasību un piedzīt no viņa zaudējumu atlīdzību (sk. Valdes locekļu atbildība par maksātnespējas procesa savlaicīgu neuzsākšanu).

Ja uzņēmums turpina saimniecisko darbību, neskatoties uz nesamaksātajiem parādiem, vai arī savlaicīgi neuzsāk maksātnespējas procesu, valdes locekli var saukt arī pie krimināltatbildības par izvairīšanos no nodokļu samaksas (ja uzņēmumam ir nodokļu parādi) vai par piesavināšanos vai krāpšanu. Savlaicīga saimnieciskās darbības izbeigšana un maksātnespējas procesa uzsākšana nereti ir vienīgais veids kā izvairīties no kriminālatbildības.

 

Ko darīt?

  • Vislabāk ir jau pirms biznesa uzsākšanas un pirms kļūšanas par valdes locekli noskaidrot, kādi ir valdes locekļu pienākumi un atbildība, un vienmēr, pat arī tad, kad saimnieciskā darbība ir veiksmīga, rīkoties tā, lai finansiālo neveiksmju gadījumā nebūtu jāatbild personīgi.  

  • Padomus, kā sagatavoties un nodrošināties, lai uzņēmuma finanšu problēmas nekļūtu par valdes locekļu un dalībnieku personīgajām finanšu problēmām, nevar atrast internetā. Arī draugu un paziņu veiksmes formulas nav ieteicams atkārtot - situācijas var būt ļoti dažādas, tiesu prakse mainās, iesaistītie spēlētāji mainās un mācās no savām kļūdām. 

 

  • Ieteikumi šajā sakarā ir divi. Vispirms, par biznesa risku ietekmi uz valdes locekļiem personīgi ir jādomā ļoti savlaicīgi, un otrkārt - ar pieredzējuša jurista palīdzību, kas rūpīgi izskaidros gan ieguvumus, gan riskus tam vai citam rīcības modelim, kā arī ieteiks piemērotāko.

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Konfidenciāla konsultācija par valdes locekļu atbildību un iespējamiem parādu risinājumiem. Rakstiet juristi@companydebt.lv vai zvaniet uz telefonu 29161925. Mēs labprāt palīdzēsim.