Administratīvā atbildība par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu

Valdes loceklim noteiktos gadījumos ir pienākums uzsākt uzņēmuma maksātnespējas procesu.

Ja valdes loceklis nepilda šo pienākumu un uzņēmumam ir nodokļu parādi, par to draud arī administratīvā atbildība, t.i., valdes loceklim var uzlikt sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.  

Ja vēlaties uzzināt vairāk par administratīvo atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, lasiet tālāk.

Par ko tiek piemērots administratīvais sods?

 

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 36.35 pants paredz vienkāršu noteikumu – administratīvo sodu var piemērot par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos.

Likumā paredzētais gadījums, kad valdes loceklim ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, ir situācija, kad uzņēmums nevar samaksāt parādu ilgāk kā divus mēnešus.

Taču praksē notiek savādāk.

Pirmkārt, administratīvo sodu valdes locekļiem uzliek tikai tad, ja uzņēmumam ir savlaicīgi nesamaksāti nodokļu parādi. Ja uzņēmumam ir citi nesamaksāti parādi, administratīvo sodu par to neuzliek.

Otrkārt, sodu uzliek tikai pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests ir brīdinājis uzņēmumu, ka tam ir jāiesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, bet uzņēmuma valdes loceklis to aptuveni divu mēnešu laikā pēc brīdinājuma nav izdarījis.

 

NEPIECIEŠAMA PALĪDZĪBA ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA LIETĀ?

Ja jums ir jautājumi par administratīvo atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, rakstiet juristi@companydebt.lv vai zvaniet uz telefonu 29161925. Mēs varam palīdzēt.

Kas ierosina un izsakata administratīvā pārkāpuma lietu?

 

Parasti tikai Valsts ieņēmumu dienests  ierosina un izskata administratīvā pārkāpuma lietu un uzliek administratīvo sodu.

Administratīvā pārkāpuma lietu var ierosināt un uzlikt sodu var arī Valsts policija, taču policija to dara ļoti reti.

 

Kādu sodu var piemērot valdes loceklim par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu?

Valdes loceklim uzliek naudas sodu un aizliegumu ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās.

Naudas soda apmērs ir no 280 līdz 700 eiro. Cik lielu naudas soda apmēru uzliek Valsts ieņēmumu dienests ir lielākoties atkarīgs no tā, cik liels ir nodokļu parāds un tā, vai sods tiek uzlikts pirmo reizi vai atkārtoti. Ja sods tiek uzlikts pirmo reizi un nodokļu parāds ir aptuveni 30 000 eiro, naudas soda apmērs būs līdz 350 eiro. Ja sods tiek uzlikts atkārtoti (ja valdes loceklis nav iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu pēc pirmā soda uzlikšanas) vai nodokļu parāds ir lielāks kā 100 000 eiro, Valsts ieņēmumu dienests var uzlikt maksimālo naudas sodu – 700 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests parasti piemēro arī papildsodu – aizliegumu ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena gada līdz trīs gadiem. Sods parasti ir aizliegums ieņemt personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa un padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera un revidenta amatus. Aizlieguma termiņš arī parasti ir atkarīgs no nodokļu parāda apmēra un tā, vai sods tiek piemērots pirmo reizi vai atkārtoti.

 

Apstākļi, kas tiek ņemti vērā, piemērojot administratīvo sodu

Piemērojot administratīvo sodu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, tiek ņemts vērā:

  • nodokļu parāda apmērs (jo lielāki nodokļu parādi, jo lielāks sods),

  • vai likuma pārkāpumi nodokļu un komercdarbības jomā ir izdarīti atkārtoti, arī citos uzņēmumos,

  • vai ir kādi objektīvi apstākļi, kas kavēja valdes loceklim iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, piemēram slimība (naudas neesamība netiek uzskatīta par objektīvu apstākli).

 

Netiek ņemti vērā un nav pamats soda samazināšanai vai atbrīvošanai no soda šādi apstākļi:

 

Kā notiek administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana?

Lai gan neviens likums to neprasa, Valsts ieņēmumu dienests parasti brīdina uzņēmumu par to, ka tam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Šajā brīdinājumā Valsts ieņēmumu dienests prasa uzņēmumam iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu  3 nedēļu laikā. Ja valdes loceklis iesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu, administratīvo sodu parasti nepiemēro.

Pēc aptuveni diviem mēnešiem, ja uzņēmums nav uzsācis maksātnespējas procesu, Valsts ieņēmumu dienests uzsāk administratīvā pārkāpuma lietu un aicina valdes locekli ierasties uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu.

Pēc aptuveni divām nedēļām līdz mēnesim pēc protokola sastādīšanas Valsts ieņēmumu dienests nozīmē administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, aicina uz to ierasties valdes locekli un parasti arī šajā dienā pieņem lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu.

 

Kā pārsūdzēt lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu?

Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu var pārsūdzēt trīs reizes – vienu reizi augstākā iestādē (Valsts ieņēmumu dienestā) un divas reizes tiesā.

Lēmuma pārsūdzēšana aptur lēmuma izpildi.

Sākotnējo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta augstākā iestādē var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību, kurā ir norādīts kā izpaužas nolēmuma nepareizība.

Valsts ieņēmumu dienesta augstākās iestādes lēmumu var pārsūdzēt rajona tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no rajona tiesas pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību. Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams.

 

Ko darīt, lai valdes loceklim nepiemērotu administratīvo sodu?

Lai valdes loceklim nepiemērotu administratīvo sodu, uzņēmumam ir jāveic viena no šādām darbībām:

 

Tomēr ir jārēķinās, ka gadījumos, kad uzņēmums nevis uzsāk maksātnespējas procesu, bet vēlas vienoties par parāda samaskas sadalīšanu termiņos vai plāno uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu, Valsts ieņēmumu dienests parasti rīkojas samērā neloģiski, proti, izskata administratīvā pārkāpuma lietu un pat uzliek sodu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, neskatoties uz to, ka vienlaicīgi pats Valsts ieņēmumu dienests izskata uzņēmuma iesniegumu par parāda samaksas sadalīšanu termiņos, vai tiesā ir iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums, bet tiesiskās aizsardzības procesa lieta vēl nav ierosināta.

 

Kas notiek, ja valdes loceklis neiesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu?

Ja valdes loceklis neiesniedz uzņēmuma maksātnespējas procesa pieteikumu, Valsts ieņēmumu dienests parasti:

  • divas reizes piemēro valdes loceklim administratīvo sodu (otro reizi uzliekot maksimālo sodu – 700 eiro un atņemot tiesības ieņemt amatus uz trīs gadiem);

  • iekļauj valdes locekli riska personu sarakstā;

  • aptur uzņēmuma saimniecisko darbību, kas ir pamats, lai Uzņēmumu reģistrs pēc trīs mēnešiem uzsāktu uzņēmuma likvidāciju, kas parasti notiek bez maksātnespējas procesa un bez likvidācijas procesa.

Nereti šādā veidā valdes loceklis, lai gan ir spiests samaksāt administratīvos sodus aptuveni tūkstoš eiro apmērā un kādu laiku nevar būt par amatpersonu citos uzņēmumos, izvairās no maksātnespējas procesa, kura ietvaros administrators būtu cēlis pret valdes locekli prasības daudz lielākā apmērā. Taču nevar cerēt, ka tā notiks vienmēr, jo Valsts ieņēmumu dienests nerīkojas vienmēr vienādi un reizēm tomēr pats iesniedz tiesā uzņēmuma maksātnespējas procesa pieteikumu.

 
 
 
 
 
 
 

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Konfidenciāla un uzticama sākotnējā konsultācija par valdes locekļu atbildību. Rakstiet juristi@companydebt.lv vai zvaniet uz telefonu 29161925. Mēs vienmēr labprāt palīdzēsim.

© Inese Rimdžus, 2012-2020

Tālr. 29161925

juristi@companydebt.lv

Rīga, Elizabetes 2-320